Maršruti no Korfu 🇬🇷 uz 🇮🇹 Itāliju (Salento pussala, Apūlijas reģions). 2026. gada maijs — novembris
Maršrutu varianti no Korfu uz Itāliju pirmkārt ir atkarīgi no laikapstākļiem kā arī no ceļojuma ilguma (1 nedēļa, 10 dienas, 2 nedēļas) un viesu burāšanas pieredzes. Pārgājiens no Otonijas salām uz Itāliju un atpakaļ no Itālijas uz Grieķiju ir veicams vienas dienas laikā — tas nav īpaši sarežģīts maršruts. Taču laikapstākļus nav iespējams prognozēt tik tālu uz priekšu kā tiek iegādātas aviobiļetes, gadījumā ja ceļojuma sākumā laikapstākļu prognoze (Grieķijā vai Itālijā) solīs skarbus apstākļus un pārgājiens būs nedrošs, ceļojums tiks koriģēts: piemēram, mēs pavadīsim mazāk dienu Itālijā vai burāšana pilnībā tiks pārcelta uz Grieķijas līčiem. Jonijas jūra Grieķijā piedāvā daudz dažādu enkurošanās vietu, pateicoties tam vienmēr ir iespējams izplānot maršrutu ņemot vērā laikapstākļus.
Viens no maršruta variantiem uz Itāliju ir:
✈ Korfu/Kerkira → ⚓ Erikusa sala → 🇮🇹⛵ ⚓ Otranto → ⚓ 🇮🇹 Castro → ⚓ 🇮🇹 Santa Maria di Leuca → ⛵🇬🇷 ⚓ Otoni sala → Korfu/Kerkira ✈
Ja jūs ierodaties uz ilgāku laiku (10 dienas, 2 nedēļas…), maršrutu varianti uz Itāliju ievērojami paplašinās — mēs kļūstam mazāk atkarīgi no laikapstākļiem un varam apmeklēt vairāk līču vai pavadīt vairāk laika interesantākajās vietās.
Ja jūsu burāšanas pieredze to ļauj un būs šāda vēlme mēs varam mainīt maršrutu uz garākiem pārgājieniem.
Lai pieteiktos ceļojumam un apspriestu visas nianses – rakstiet vai zvaniet (Whatsapp/Telegram):
+371 296 26 770, +30 694 5365592
Ceļojums sākas pie Vecā cietokšņa mūriem Kerkirā — salas galvaspilsētā. Starptautiskā lidosta ar tiešajiem reisiem no Rīgas (AirBaltic, katru otrdienu un sestdienu) atrodas tikai 20 minūšu gājiena attālumā no enkurošanās vietas.
Ierašanās vakarā jūs apmetaties uz jahtas; pēc vēlēšanās varat doties pastaigā pa pilsētu vai atpūsties un vakariņot uz klāja, nopeldēties vai pamakšķerēt. Tāpat šajā dienā mēs iegādājamies lielāko daļu pārtikas ceļojumam.
vairāk informācijas
Korfu pilsēta — “Grieķu Venēcija” — ir viena no visvairāk atmiņā paliekošākajā Grieķijas salu galvaspilsētām. Dibināta 8. gadsimtā p.m.ē., tā pārsteidz ar kultūru un civilizāciju savijumu. To visu var redzēt Vecpilsētas arhitektūrā: senie cietokšņi, baznīcas, pilis un parki liecina par sengrieķu, romiešu, venēciešu un britu laikmetu uzplaukumu un varenību.
Salas nosaukums Korfu ir nedaudz pārveidota tās bizantiešu nosaukuma Koryfo versija. Koryfo (koryfi) grieķu valodā nozīmē “virsotne”. Bizantiešu jūrnieki tā nosauca salu divu virsotņu dēļ kuras pirmās parādās pie horizonta, kuģim tuvojoties krastam. Šīs virsotnes ir augstākie punkti — Pantokratora kalns (senais Istoni, 914 m) un Stravoskiadis (849 m). Grieķi salu sauc par Kerkiru — atsauce uz nimfu Kerkiru, upes dieva Asopa meitu. Leģenda vēsta, ka Poseidons iemīlējās nimfā, nolaupīja viņu un paslēpa šajā nelielajā salā. Šeit piedzima viņu savienības auglis — Feaks, feaku cilts dibinātājs. Starp citu, Korfu joprojām dēvē par “feaku salu”. Senatnē salai bija arī citi nosaukumi: Makris (garš) tās izstieptās formas dēļ; Drepanon (sirpis) formas līdzības dēļ; Scheria.
Sala minēta Homēra “Odisejā”: Scheria — slavenā feaku zeme uz kuru tie ieradās ar saviem mītiskajiem kuģiem. Saskaņā ar leģendāro Homēru, kad Odisejs aizbēga no Kalipso, ceļā uz mājām viņš sastapās ar Poseidona dusmām, kurš pārvērta viņa kuģi par klinti, piespiežot meklēt patvērumu šīs salas krastos. Nausikāja, feaku ķēniņa Alkinoja meita, devās uz upi mazgāt drēbes un tur atrada novārgušo varoni.
Dienas pirmajā pusē mēs izbraucam no Kerkiras uz ziemeļiem — Otonijas (Diaponijas) salu virzienā.
Attālums no Kerkiras līdz Erikusiai ir aptuveni 30 jūras jūdzes. Mēs šķērsosim šaurumu starp Korfu un Albāniju no kura paveras iespaidīgs skats uz Sarandas pilsētu. Vērosim Grieķijas salas zaļās nogāzes vienā pusē un izdegušos Albānijas kalnus otrā. Pēc līča mēs pagriezīsimies uz rietumiem un dosimies gar visu Korfu ziemeļu piekrasti.
vairāk informācijas
Otonijas (Diaponijas) salas ir neliels arhipelāgs uz ziemeļrietumiem no Korfu. Tajā ietilpst Erikusa, Mathraki un Otoni salas, kā arī vairākas nelielas neapdzīvotas saliņas. Erikusa (austrumos) atrodas tikai 6 jūras jūdžu attālumā no Drastis raga (Korfu). Otonijas salas atrodas ārpus galvenajiem tūristu maršrutiem kuri pārsvarā ved uz dienvidiem no Korfu un tādēļ sezonā ir mazāk noslogotas. Tās ir arī ideāls “pārsēšanās punkts” ceļā uz Itāliju.
Erikusa sala — mazs vēl tūristu neatklāts Jonijas jūras paradīzes stūrītis. Tās nosaukums cēlies no erikas krūma (līdzīga viršiem), kas oktobrī klāj visu salu ar rozīgi violetu, smaržīgu paklāju.
Mēs pavadīsim nakti vienā no Erikusa salas enkurošanās vietām, peldoties tās atsvaidzinošajos tirkīzzilajos ūdeņos. Ir iespēja doties pastaigā pa salu: tās platība ir tikai 4,5 km², patīkama vakara pastaiga saulrieta virzienā.
Šajā dienā mūs sagaida ofšora pārgājiens no Grieķijas uz Itālijas Otranto (Salento pussalā, Apūlijas reģionā). Tas ir arī pārgājiens no Jonijas jūras uz Adrijas jūru.
Attālums no Otonijas salām līdz Otranto ir aptuveni 55 jūras jūdzes. Atkarībā no vēja stipruma un virziena — tas ir 9–12 stundas atklātā jūrā, divatā ar stihiju. Pa ceļam (ja Poseidons būs labvēlīgs 😉) mūs sagaida: jūras makšķerēšana (trolings), sašimi un sviestmaizes ar svaigi noķertu tunci (vai mahi-mahi), peldēšanās atklātā jūrā kad nav redzama neviena krasta līnija, delfīnu rotaļas un daudzi citi īsta jahtinga prieki .
Līdz saulrietam mēs noenkurojamies pie Itālijas pilsētas Otranto.
Salento pussala ir Itālijas “zābaka papēdis” kurš stiepjas starp Adrijas un Jonijas jūrām. Šeit pārsteidzošā veidā satiekas divi piekrastes raksturi: klinšainā, stāvā Adrijas piekraste ar grotiem un klintīm un maigākā, smilšainā Jonijas piekraste ar garām pludmalēm. Salento zeme ir tūkstošgadīgas olīves, sarkanā terra rossa augsne un pastāvīgs vējš kurš veidojis vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu, arhitektūru un pat raksturu.
vairāk informācijas
Vēsturiski Salento pussala ir civilizāciju krustceles. Grieķi, romieši, bizantieši, normāņi, arābi un spāņi ir atstājuši savas pēdas radot unikālu kultūras slāņainību. Dažos ciematos vēl šodien runā griko dialektā ar sengrieķu saknēm. Mitoloģijā Salento saistīts ar antīkajiem varoņiem: tika uzskatīts, ka tieši šeit gāja jūras ceļi starp Hellādu un Rietumiem.
Ar Salento saistīta arī dīvaina leģenda par tarantismu — mistisku “dziedinošu deju" kura it kā glābusi cilvēkus pēc tarantula koduma. Pizzica mūzika, ritmiska un gandrīz šamaniska, joprojām tiek uzskatīta ne tikai par folkloru bet gan par seno zemes un saules kultu atbalsi.
Apūlijas reģions (Puglia) kurš aizņem visu Salento pussalu ir viens no senākajiem un savdabīgākajiem Itālijas reģioniem. Tas ir vairāk vērsts pret jūru nekā pret kontinenta iekšieni. Šeit nav ziemeļu demonstratīvās greznības bet ir autentiskuma sajūta: baltas pilsētas, akmens fermas-masserias, zvejnieku ostas un lauku klusums. Apūlija vienmēr ir bijusi “vārti” — caur tiem gāja tirdzniecības un militārie ceļi starp Austrumiem un Rietumiem.
Reģiona vēsture sniedzas dziļā senatnē: no mesapiem un grieķiem līdz Romai un Bizantijai. Viduslaikos Apūlija kļuva par stratēģisku krustnešu teritoriju un tās ostām bija nozīmīga loma ceļā uz Svēto zemi. Daudzas pilis un katedrāles tika celtas kā aizsardzības un ticības simboli, nevis tikai varas zīmes.
Apūlijas mītos jūra ir dzīva un apveltīta ar saprātu. Tika uzskatīts, ka tā “pieņem” vai “noraida” jūrniekus un vētra nav nejaušība bet zīme. Nav nejauši, ka vietējās leģendas bieži stāsta par svētajiem kas glābuši kuģus un pilsētām kuras izaugušas tu kur jūra ļāvusi cilvēkam palikt.
Otranto ir Itālijas austrmu pilsēta – punkts kur valsts ir vistuvāk Balkāniem. Skaidrā laikā no šejienes patiešām var saskatīt Albānijas kalnus un šī “zemes robežas” sajūta ir gandrīz fiziski jūtama. Otranto līcis ir aizsargāts no vairuma vēju, tas padarīja pilsētu par nozīmīgu ostu jau antīkajos laikos.
vairāk informācijas
Dibināta kā viena no senās Grieķijas pilsētām ar nosaukumu Hydruntum. Romieši to izmantoja kā svarīgāko pārceltuvi uz Balkāniem pēc Brindizi. Jau XI gadsimtā vietējie iedzīvotāji runāja grieķiski un ievēroja pareizticīgo rituālus.
Pēc Roberta Giskāra pilsētas iekarošanas 1068. gadā pilsēta kļuva par Sicīlijas karalistes daļu.
Pilsēta ir pazīstama ar traģisku vēstures lappusi: 1480. gadā Otranto ieņēma osmaņi un 800 iedzīvotāji kuri atteicās atteikties no ticības tika nogalināti. Šodien viņi tiek godināti kā Otranto mocekļi un viņu kauli glabājas katedrālē. Pati katedrāle ir slavena ar XII gadsimta mozaīku — milzīgo “Dzīvības koku” kurā savijušies Bībeles sižeti, mīti un antīkās pasaules tēli. Osmaņi pameta Otranto 1481. gadā pēc Mehmeda II nāves.
1804.gadā Napoleons izvietoja savu garnizonu Otranto viduslaiku pilī bet Otranto hercoga titulu piešķīra Francijas policijas šefam Žozefam Fušē. Viņa pēcnācēji sevi par Otranto hercogiem dēvēja vēl XX gadsimtā.
Ar Otranto saistītas arī senākas leģendas. Saskaņā ar vienu no tām tieši šeit izsēdās varoņi kuri atgriezās no Trojas bet līcis tika uzskatīts par pārejas vietu starp pasaulēm — jūras un sauszemes, Austrumiem un Rietumiem. Pat mūsdienās Otranto tiek uztverts nevis kā parasts kūrorts bet kā robežlīnija kur vēsture, mīts un jūra pastāv vienuviet.
Dienas laikā, izpeldējušies un izstaigājuši Otranto, mēs dosimies uz nākamo Itālijas pilsētu — Kastro. Tas ir neliels pārgājiens (apmēram 12 nm) gar Salento pussalas klinšaino piekrasti.
Kastro (Porto di Castro) — viena no gleznainākajām piejūras pilsētiņām Salento dienvidos, burtiski “izgrebta” Adrijas jūras kaļķakmens klintīs. Viduslaiku vecpilsēta (Castro Alta) paceļas virs jūras bet klints pakājē atrodas Castro Marina ar nelielu ostu, peldplatformām un kristāldzidru ūdeni.
vairāk informācijas
Portam Porto di Castro ir sena izcelsme: jau antīkajos laikos šeit pastāvēja osta kura tiek saistīta ar romiešu Castrum Minervae. Saskaņā ar leģendām tieši šeit pēc bēgšanas no Trojas krasā izkāpa Enejs. Netālu atrodas dievietei Minervai — jūrnieku aizgādnei — veltīts svētnīcu komplekss. Arheoloģiskie atradumi apliecina šīs piekrastes kultisko nozīmi jau ilgi pirms viduslaikiem.
Mūsdienu Castro Marina ir kompakta osta, pasargāta no austrumu vējiem, ar ērtu pieeju no jūras un raksturīgu Itālijas dienvidu “darba” atmosfēru. Šeit nav garu smilšu pludmaļu: peldēšanās notiek no akmens terasēm taču dziļumi sākas gandrīz pie paša krasta.
Īpašu uzmanību pelna jūras grotas un alas Kastro apkārtnē tostarp Grotta Zinzulusa — viena no slavenākajām karsta alām Apūlijā. Vietējos mītos šīs grotas tika uzskatītas par “jūras elpu” un spēka vietām kur robeža starp zemūdens un sauszemes pasauli ir īpaši trausla. Arī mūsdienās Kastro tiek uztverta kā vieta kur satiekas vēsture un leģendas.
Šajā dienā mēs dosimies no Kastro uz Santa Maria di Leuca — vietu kur satiekas Adrijas un Jonijas jūras. Tas ir neliels pārgājiens — apmēram 14 nm — gar gleznaino Salento pussalas klinšaino piekrasti un Punta Meliso ragu ar iespaidīgu bāku.
Santa Maria di Leuca — Apūlijas un visas Salento pussalas galējais dienvidu punkts. Šo vietu tradicionāli dēvē par Finibus Terrae — “zemes galu”. Tieši šeit satiekas Adrijas un Jonijas jūras radot gan ģeogrāfiska gan simboliska robežpunkta sajūtu. Ainavu veido augstas klintis, grotas un straujas dziļuma pārejas kuru dēļ ūdenim ir neparasti bagāta krāsu gamma.
Pilsēta atrodas starp ragiem Punta Ristola un Punta Meliso.
vairāk informācijas
Leukas vēsture sniedzas antīkajos laikos. Romas periodā tā bija nozīmīgs orientieris jūrniekiem bet vēl agrāk šeit atradās pagāniska Minervas svētnīca. Kristietības izplatīšanās laikā kults tika pārveidots un uz raga izveidojās svētnīca Santa Maria de Finibus Terrae kura kļuva par svētceļojumu vietu. Saskaņā ar tradīciju šeit ceļā uz Romu apstājās apustulis Pēteris, piešķirot Leukai īpašu garīgu statusu.
XIX – XX gadsimta sākumā Santa Maria di Leuca kļuva par elegantu kūrortu. Gar piekrasti parādījās villas liberty, neoklasicisma un orientālisma stilā — katra ar savu raksturu un skatu uz jūru. Virs pilsētas slejas Leukas bāka — viena no jaudīgākajām Itālijā, sauszemes gala un navigācijas orientiera simbols.
Ar Leuku saistās daudzas jūras leģendas. Tika uzskatīts, ka ūdeņi pie raga “attīra” kuģus pirms tāla pārgājiena bet divu jūru satikšanās simbolizē stihiju līdzsvaru. Arī mūsdienās Santa Maria di Leuca tiek uztverta ne tikai kā kūrorts vai osta bet kā īpašs Salento punkts — ceļa noslēgums un vienlaikus jauna sākums.
Slavenākais apskates objekts ir Santa Maria di Leuca bāka tā atrodas Punta Meliso ragā virs vietas kur satiekas Adrijas un Jonijas jūras un tiek uzskatīta par vienu no iespaidīgākajiem navigācijas orientieriem Itālijā. Bāka paceļas uz klints līdzās svētnīcai Santa Maria de Finibus Terrae, uzsverot “zemes gala” simboliku — punktu kur sauszemes līnija burtiski iekrīt jūrā.
Bāka tika uzcelta XIX gadsimta otrajā pusē, laikā kad aktīvi atīstījās vienotā Itālijas navigācijas sistēma. Tās astoņstūru tornis ir veidots no vietējā gaišā akmens un kopā ar klinti sasniedz ievērojamu augstumu virs jūras līmeņa, nodrošinot gaismas redzamību desmitiem jūras jūdžu attālumā. Vēsturiski tā kalpoja kā galvenais orientieris kuģiem kuri devās gar Adrijas piekrasti un apbrauca Salento dienvidus.
Arhitektoniski bāka ir lakoniska un askētiska — bez liekas dekorativitātes tās forma pakļauta funkcijai un skarbajiem raga vējiem. Kompleksā ietilpst arī saimniecības ēkas kurās agrāk dzīvoja bākas uzraugi, bieži vien gandrīz pilnīgā izolācijā, īpaši ziemā. Šī vieta vienmēr asociējusies ar vientulību, novērošanu un pastāvīgu dialogu ar jūru.
Ar Leukas bāku saistītas daudzas leģendas. Tautas nostāstos tās gaismu dēvēja par “pēdējo Itālijas gaismu” kura pavada jūrniekus tālos ceļojumos un sagaida tos kuri atgriežas no Austrumiem. Arī mūsdienās bāka tiek uztverta ne tikai kā tehnisks objekts bet kā savas izvēles simbols — raksturīgs tēls visam Salento reģionam.
Vēl viena vēsturiska Santa Maria di Leuca īpatnība ir akmens peldvietas un peldplatformas kuras tiek izmantotas joprojām. Tās tika izbūvētas XIX gadsimta beigās – XX gadsimta sākumā, laikā kad Leuka veidojās kā aristokrātijas un turīgo ģimeņu kūrorts.
Peldvietas tika iebūvētas tieši piekrastes klintīs pie villām un pansijām, nodrošinot drošu piekļuvi jūrai dziļajā, klinšainajā piekrastē. Šī peldēšanās tradīcija saglabājusies līdz mūsdienām un kļuvusi par raksturīgu Leukas iezīmi un dzīvu atgādinājumu par tās kūrorta vēsturi.
Piekrasti ap Santa Maria di Leuca raksturo plaša jūras grotu sistēma kuru veidojuši karsta ieži un pastāvīgā viļņu Iietekme. Šeit klintis strauji sniedzas jūrā bet dziļumi sākas gandrīz pie paša krasta ļaujot jūrai “izcirst” desmitiem alu kuras pieejamas tikai no ūdens. Groti stiepjas gar abām raga pusēm — gan Adrijas gan Jonijas jūras virzienā.
Starp slavenākajām ir Grotta del Diavolo (Velna grota), kas saistīta ar seniem kultiem un upurēšanas rituāliem un Grotta del Soffio kura savu nosaukumu ieguvusi “elpas” efekta dēļ: viļņu laikā ūdens ar spēku izlaužas caur šaurām atverēm radot skaņu un ūdens miglu. Šīs dabas parādības jau izsenis tika uztvertas kā dzīvas jūras gribas izpausmes un radīja daudz mistisku stāstu.
Daudzām grotām ir arheoloģiska nozīme. Vairākās alās atrastas akmens laikmeta cilvēku klātbūtnes pēdas kā arī artefakti kuri liecina par šo vietu rituālu izmantošanu. Tika uzskatīts, ka grotas ir pārejas punkti starp pasaulēm — zemes, jūras un pazemes —, tāpēc tieši šeit cilvēki vērsās pie dieviem kuri saistīti ar ūdeni un kuģošanu.
Šajā dienā mūs atkal sagaida ofšora pārgājiens — šoreiz no Itālijas uz Grieķiju.
Attālums no Itālijas pilsētas Santa Maria di Leuca līdz Grieķijas Otonijas salām ir apmēram 48 nm.
Atkarībā no vēja stipruma un virziena tas nozīmē 8–11 stundas jūrā, vienatnē ar stihiju.
Rītausmā mēs pametam Itāliju un dodamies tālāk, Otonijas salās ieradīsimies līdz saulrietam.
Ja Poseidons būs labvēlīgs, pa ceļam mūs sagaida: jūras makšķerēšana, sašimi un sviestmaizes ar svaigi noķertu tunci (vai mahi-mahi), peldēšanās atklātā jūrā, kad nav redzams neviens krasts, delfīnu rotaļas un glāze itāļu dzirkstošā vīna.
Līdz saulrietam mums jānonāk Otoni salā — Grieķijas galējā rietumu punktā.
Visticamāk nakšņosim vienā no skaistākajiem Jonijas salu līčiem — Aspri Ammos līcī Otoni salā. Tās nosaukums no grieķu valodas tulkojas kā “baltais smilšu krasts”.
Tā ir tirkīzzila lagūna ar dzidru, vēsu ūdeni zem stāvām sniegbaltām klintīm un lielu jūras alu ar divām ieejām un iekšējo pludmali kura saskaņā ar leģendu ir nosaukta nimfas Kalipso vārdā — tās kura šeit savulaik savos erotikajos skāvienos piedāvājot mūžīgu dzīvi un jaunību uz brīnišķīgas salas “sagūstīja”nelaimīgo Odiseju. Un bija taču izvēle!
vairāk informācijas
Otoni sala (Othonoi) ir lielākā (apmēram 6 km²) un vistālāk no kontinenta esošā no Otonijas salām, kā arī Grieķijas galējais rietumu punkts. Daudzās XVI gadsimta kartēs Otoni tika dēvēta par “Kalipso salu”. Saskaņā ar mitoloģiju senatnē tā bija nimfas Kalipso sala kura dzīvoja lielā alā. Odisejs iemīlējās viņā un septiņus gadus pavadīja šeit kā gūsteknis. Homērs šo salu nosauca par Ogīgiju. Savos rakstos viņš min, ka Ogīgijas salā spēcīgi smaržoja cipreses — Otoni patiešām aug daudz šo koku. Odisejs pameta salu ar plostu kurš nogrima pie Šērijas (Korfu salas). Tas ir vēl viens elements kurš apliecina leģendu par Otoni kā Ogīgiju, ņemot vērā nelielo attālumu starp abām salām.
Šajā dienā mēs iziesim no Otonijas salām uz Korfu.
Attālums no Otoni līdz Korfu salas galvaspilsētai ir apmēram 37 nm. Mēs dosimies gar visu salas ziemeļu krastu, vērosim sniegbaltās, vēju izgrebtās, gandrīz citplanētiskās Drastis raga un Sidari nogāzes. Salīdzināsim Grieķijas salas zaļos krastus ar izdedzinātajiem Albānijas kalniem. Iziesim cauri šaurumam starp Korfu un Albāniju no kura paveras iespaidīgs skats uz Sarandas pilsētu.
Vakarā mēs nostāsimies uz enkura pie vecā cietokšņa mūriem Korfu salā.
Ceļojuma beigas. Izbraukšana mājās.
Nokļūšana uz Rīgu ar AirBaltic (tiešie reisi otrdienās un sestdienās).
No Korfu lidlauka līdz jahtai 20 min. ar kājām.
Uzmanību!
Izvēloties maršrutu vienmēr tiek ņemti vērā laikapstākļi, plānotais maršruts var mainīties vai tikt saīsināts.
Mēs rūpējamies par jūsu drošību.
Varat pievienoties mūsu komandai arī citos ceļojumos:
Lai pieteiktos ceļojumam un apspriestu visas nianses – rakstiet vai zvaniet (Whatsapp/Telegram):
+371 296 26 770, +30 694 5365592
Mēs aicinām papildināt mūsu komandu ar kompāniju līdz 4 cilvēkiem. Izvietošana notiek divās divvietīgās ahtera kajītēs.
Nav svarīgi kāda jums ir burāšanas pieredze, vai vēlaties baudīt mierīgu dzīvi uz jahtas, vai iegūt praktisku pieredzi jahtas vadībā bet varbūt sakrāt noietās jūdzes lai paaugstinātu savu kategoriju tiesībās. Jebkurā gadījumā, ceļojuma maršruts tiks izveidots tieši jums.
Plānojot ceļojumu mēs vienmēr ņemam vērā datumus kuros tiek veikti tiešie reisi no Rīgas. Pēc jūsu vēlmēm un mūsu iespējām datumi var tikt mainīti.
Visi saitā norādītie datumi ir aptuveni, līdz brīdim kad esam ar jums visu apsprieduši un pieņēmuši lēmumu veikt šo kopējo ceļojumu.
Sekot līdzi mūsu ceļojumiem un piedzīvojumiem visērtāk būtu Instagram: 👉 ⛵ vai 👉 👩🦱 – tur mēs visbiežāk papildinām informāciju ( vismaz centīsimies to darīt;))
Laipni lūgti uz klāja!
Jūsu Wind&Travel komanda
Sandis & Anna & Artemida
SY Iris-Diana
Salas un līči kurus mēs jau esam apmeklējuši ( tiek papildināts)
